Kādi ir Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi par maksājumu vietējām kopienām?

Latvijas vēja parki uzskata, ka vietējai sabiedrībai ir jāsaņem kompensācija, ja tās teritorijā atrodas vēja enerģijas ražotnes.

Ministru kabinets šī gada 27. augustā apstiprinājis noteikumus par maksājumu kārtību vietējām kopienām: https://likumi.lv/ta/id/354566-veja-elektrostaciju-maksajumu-kartiba-vietejas-kopienas-attistibai.

Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 EUR/MW gadā. Tas tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas. Latvijā 2024. gadā minimālās algas apmērs ir 700 EUR. Finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Šo finansiālo labumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem. Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus. Finansiālais labums iedzīvotājiem sekmēs viņu dzīves kvalitāti un maksātspējas kāpumu, veicinot preču un pakalpojumu patēriņu.

Ieguldījums vietējā kopienā attieksies kā uz vēja parkiem sauszemē, tā arī jūrā izvietotām vēja turbīnām, kuru jauda ir vismaz 1MW un vairāk. Ieguldījums vietējā kopienā tiks piemērots tajos gadījumos, kad vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km attālumā no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām 2 km rādiusā no krasta punkta). Gadījumā, ja vēja projekta attīstītājs plāno palielināt jaudu jau esošajai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau esošā vēja parkā, arī tādā gadījumā projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai. Šobrīd pie pārvades sistēmas pieslēgti trīs vēja parki, kas atrodas Ventspils reģionā.

Lai saņemtu finansiālo ieguldījumu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājošā būve. Gadījumā, ja īpašums pieder diviem īpašniekiem (piemēram, laulātie), finansiālais labums tiek sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem.

Finansiālā labumu apmēru iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi piecos gados. Ja būtiski mainās ekonomiskā situācija valstī (inflācijas straujš pieaugums, u.tml.) ieguldījums vietējai kopienai var tikt pārskatīts ātrāk.

Valstīs, kur šāds maksājums jau pastāv, piemēram, Somijā, ir virkne pašvaldību, kur ar lielāku  vēja elektrostaciju apjomu pašvaldības ir spējušas veikt nozīmīgas investīcijas savu iedzīvotāju labā par šiem līdzekļiem, piemēram, uzbūvējot slimnīcu, bērnudārzu vai ieguldot šo naudu ceļu uzlabošanā.

Kas kompensēs mājsaimniecībām īpašumu vērtības samazinājumu? 

Pašlaik nav tādu pētījumu un datu, kas liecinātu par to, ka VES izbūve samazinātu nekustamā īpašuma vērtību. Kā liecina Eiropas valstu pieredze, vēja parku būvniecība un atjaunīgās elektroenerģijas pieejamība reģionā veicina lielu ražošanas uzņēmumu interesi par darbību reģionā (jo ir labi attīstīts elektrotīkls, ir pieejama zaļā elektroenerģija), un tas veicina uzņēmējdarbību, attiecīgi – arī augstāku pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem reģionā.

Vai ir veikta ir izpēte uz sociālekonomisko ietekmi? 

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā  tiek veikts sociāli ekonomisko aspektu izvērtējums, tai skaitā ietekme uz materiālajām vērtībām, ietekme uz skartajos īpašumos esošo un plānoto saimniecisko darbību, kā arī potenciālie ieguvumi iedzīvotājiem un pašvaldībai. Eiropas valstu prakse liecina, ka vēja parku attīstība un zaļās elektroenerģijas pieejamība reģionā veicina lielāku ražošanas uzņēmumu interesi par darbību reģionā, un tas attīsta uzņēmējdarbību, kas savukārt secīgi vairo iedzīvotāju skaitu konkrētajā reģionā.

Kas finansēs parka būvniecību? Kāda būs šo līdzekļu izcelsme?

Latvenergo un SIA "Latvijas vēja parki" kopīgais biznesa projekts ir paredzēts kā pašu dalībnieku finansēts jaunu enerģētikas jaudu attīstības plāns. Plānota arī vērtspapīru emisija un aizņēmumi. Projekta īstenošanai plānots piesaistīt gan ārvalstu, gan  Latvijas komersantus. Šeit jāuzsver, ka vienas no augstāk novērtētajām zaļajām obligācijām tirgū ir Latvenergo zaļās obligācijas, kas ir saņēmušas CICERO augstāko novērtējumu.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks būtiski palielinātas Latvijas valsts uzņēmumu dividendes, kuras var izmaksāt Latvijas valstij vai ieguldīt tālākos nākotnes attīstības projektos. Ņemot vērā projekta apjomu, ārvalstu piegādātāji tiks stimulēti veidot vietējās piegāžu ķēdes, tādējādi vietējiem komersantiem būs iespēja audzēt savas kompetences un secīgi sniegt pašiem virkni pakalpojumu vai pat šos pakalpojumus eksportēt. Projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra radīs iespēju jaunām darbavietām reģionos.

Kā tiks būvēti vēja parki un ar tiem saistītā infrastruktūra: visu organizēs un finansēs SIA "Latvijas vēja parki", vai tiks iesaistīti arī privāti investori? 

Vēja parku būvniecību un saistītās infrastruktūras būvniecību, iepirkuma rezultātā veiks katrai jomai atbilstoši speciālisti, un visu finansējumu nodrošinās SIA "Latvijas vēja parki," finansējumu piesaistot no mātesuzņēmuma AS "Latvenergo."

Kāds ir vēja parka ekonomiskais pamatojums?  

Liela apjoma vēja elektrības staciju projektu izmaksas ir zemākās, ja rēķina uz dzīvesciklā saražotās elektrības daudzumu. Projekta īstenošanas rezultātā tiks būtiski palielinātas Latvijas valsts uzņēmumu dividendes, kuras var izmaksāt Latvijas valstij vai ieguldīt tālākos nākotnes attīstības projektos.

Ņemot vērā situāciju pasaulē gan materiālu, gan būvniecības izmaksu jomā, investīciju apjoms vēl tiks precizēts, taču pašlaik izmaksas plānotas līdz 1 miljardam EUR. Ieguvumi no projekta ir vērtējami gan naudas izteiksmē, gan būtiskā Latvijas enerģētiskās neatkarības pieaugumā un valsts iedzīvotāju energodrošības palielinājumā.

SIA "Latvijas vēja parki" darbosies, balstoties uz tirgus principiem, un aprēķini liecina, ka ieguldījumi vēja parku attīstībā ir ekonomiski pamatoti. Lai arī šobrīd nav nosakāms saražotās enerģijas konkrēts cenas lielums, ir skaidrs, ka jau tuvā nākotnē būtiski augs pieprasījums pēc elektroenerģijas saistībā ar fosilo resursu ražotņu izslēgšanu no aprites un elektrifikācijas pieaugumu kopumā.

Elektroenerģiju plānots pārdot Nord Pool biržā par attiecīgo tā laika cenu. 

Vēja parku ietekme uz cilvēkiem un vidi 

Vai, būvējot vēja parku, tiek ņemtas vērā aizsargjoslu likumā noteiktās prasības? 

Vēja parku plānošanā tiek ņemts vērā valstī esošais regulējums par zonām, kurās VES nedrīkst izvietot – piemēram, 800 m no publiskajām un dzīvojamajām ēkām, aizsargjoslās ap ūdenstecēm un ūdenstilpēm, aizsargjoslās ap infrastruktūras objektiem u.c.

Normatīvo aktu bāze Latvijā ir balstīta uz pētījumiem un citu valstu pieredzi par VES novietojumu. Jaunākās paaudzes VES ir daudz klusākas un aprīkotas ar dažādiem sensoriem, tāpēc, ievērojot maksimālo piesardzības principu, ir noteikts, kādam jābūt minimālajam attālumam, lai VES ietekme dzīvojamajās mājās un to tiešā tuvumā nebūtu jūtama.  

Savukārt ap vēja turbīnām aizsargjosla netiek noteikta, un tas nozīmē, ka teritorija ap tām būs brīvi pieejama ikvienam, kas vēlēsies pārvietoties pa mežu.

Kā notiek vēja parku vietu izvēle?

Latvijas vēja parku projektos vietas ir izvēlētas visā Latvijas teritorijā. Modernās vēja turbīnas tiek būvētas daudz augstākas un ar lielāku jaudu nekā tās, kas iepriekš tika būvētas Latvijā - uzbūvējot mazāku skaitu, var iegūt lielākas jaudas ģenerāciju. Izvērtējot LVĢMC ilgtermiņa vēja novērojama datus un dažādu vēja modeļa datus, redzams, ka vēja turbīnas mūsdienās var izbūvēt ekonomiski pamatoti visā Latvijas teritorijā, jo vēja ātrums 100 - 200 m augstumā ir daudz citādāks nekā zemes tuvumā.

Vispopulārākā vieta vēja parku būvniecībai ir Kurzemes piekraste, taču, lai mazinātu kumulatīvo ietekmi uz vienu konkrētu reģionu, tiek izmantotas vairākas vietas, kur izvietot vēja parkus, lai, veicot IVN, izvēlētos labāko novietojumu, jo jāņem vērā ne tikai ierobežojums uz vidi, ietekme uz putniem, biotopiem un cilvēkiem, bet arī AST jaudu pieejamība un valsts drošības intereses.

Vai ir izstrādāti rekultivācijas noteikumi? 

SIA "Latvijas vēja parki" kā AS "Latvenergo" meitasuzņēmums, ir sava veida drošības garantija, tai skaitā jautājumā par teritorijas rekultivāciju.

VES tehnoloģiju un būvju (pēc ekspluatācijas beigām) atkritumu apsaimniekošanas jautājumi, teritorijas rekultivācija un tās nosacījumi tiek vērtēti un aprakstīti Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā. Galvenokārt šie nosacījumi nosaka, ka ir jādemontē vēja parka būves (vēja turbīna, pamati, arī elektrolīnijas, kas ieraktas zemē).

Virzība uz aprites ekonomiku jeb patēriņa samazināšana, atkritumu apjoma minimizēšana, atgriežot apritē vērtīgās izejvielas un pagarinot produktu aprites ciklu, ir viena no Eiropas zaļā kursa prioritātēm. 2022.gada martā projekta ZEBRA (Zero wastE Blade ReseArch) ietvaros publicēta informācija, ka ir radīts pirmais 100 % pārstrādājamas vēja turbīnas lāpstiņas prototips.

Jau šobrīd vēja elektrostaciju tehnoloģijās izmantotie materiāli ir atgūstami līdz pat 90 % apmērā. Attīstītājam ir pilna atbildība par uzstādītajām turbīnām ne tikai darbības laikā, bet arī pēc tās, t.i., valsts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" ir pilnībā atbildīgs par iekārtām arī pēc to darbības beigām. 

Vai vēja parki nekaitē iedzīvotāju veselībai?  

Pētījumi par vēja parku ietekmi uz cilvēku veselību tiek veikti Eiropas valstīs, Kanādā un citur pasaulē. Ir zinātniski pamatoti atļautie trokšņa līmeņi, un IVN normas tiek uztvertas kā obligātas, lai šie lielumi netiktu pārkāpti.

Šobrīd vēja elektrostaciju (VES) tehnoloģiskie risinājumi un drošības kontroles sistēmas attīstījušās tik tālu, ka būtiski samazina visus negatīvos aspektus līdz tādam līmenim, ka tie nerada kaitējumu cilvēkam un dabai. Piemēram, trokšņu samazināšana, mirgošanas efekta ierobežošana. 800 m attālums no dzīvojamām ēkām ir noteikts 2013. gada 30. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" grozījumos un paredz šādu distanci, ņemot vērā, ka ir nozīmīgi samazināta trokšņa un mirgošanas efekta ietekmi uz iedzīvotājiem.

Katra potenciāli būvējamā vēja parka ietekme uz iedzīvotājiem ir jāvērtē konkrētajā teritorijā saskaņā ar programmu, ko izsniedz Vides pārraudzības valsts birojs. Viena no lielajām grupām Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrā ir fizikālo ietekmju novērtējums, tai skaitā troksnis. 

Atļautā trokšņa robežvērtības Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 16 – "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība": https://likumi.lv/ta/id/263882-troksna-novertesanas-un-parvaldibas-kartiba.

Kāda ir vēja parku ietekme uz iedzīvotāju veselību? 

Katra potenciālā vēja parka ietekme uz iedzīvotājiem tiek  vērtēta katrā konkrētā  teritorijā saskaņā ar programmu, ko izsniedz Vides pārraudzības valsts birojs.

Viena no lielajām jautājumu grupām, kas tiek izvērtēta Ietekmes uz vidi (IVN )procedūrā, ir fizikālo ietekmju novērtējums, tai skaitā troksnis, mirgošana, zemas frekvences troksnis. Ikvienam vēja parkam, ikvienai vēja turbīnai, kas potenciāli tiktu uzbūvēta,  atļauja tiek izsniegta tikai un vienīgi tad, ja netiek pārsniegta pilnīgi neviena no  Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām robežvērtībām. 

Kas ir mirgošana?

VES torņa galā vienmēr tiek uzstādīta drošības gaisma aviācijas vajadzībām. Parasti tā deg (nevis mirgo), taču, tumsā griežoties spārniem, izskatās, ka šī gaisma mirgo. Signālgaisma gan nav tik spilgta, lai apgrūtinātu iedzīvotājus, un izstrādātas iekārtas, ar kuru palīdzību šīs gaismas var izslēgt, bet tās iedegas vienīgi tad, ja parkam tuvojas lidaparāts.  

Ēnas radītā mirgošana novērojama dienas gaišajā laikā, ja turbīna, kas ir darbībā, atrodas starp saules stariem un, piemēram, dzīvojamo māju. Šī ēnu mirgošana var būt traucējoša, tāpēc tiek izmantotas tehnoloģijas, kas, izmantojot īpašus algoritmus, nosaka un aptur turbīnu brīžos, kad tā met ēnu uz dzīvojamo ēku.

Kāds ir turbīnas radītais troksnis?

800 m attālumā turbīnu radītais troksnis ir tik kluss, ka praktiski nav dzirdams. Pieejot tuvu turbīnai, var dzirdēt gan skaņu, kas rodas, spārniem šķeļot vēju, gan mehānisko troksni, taču tas strauji samazinās, attālinoties no turbīnas.

Somijas valdības pasūtītajā plašajā ilgtermiņa pētījumā, ko veica Somijas Tehnisko pētījumu centrs (VTT Technical Research Centre of Finland), konstatēts, ka vēja turbīnu troksnis negatīvu ietekmi neatstāj. Pētījuma veicēji ir pārliecināti, ka rezultāti ir tik nozīmīgi, ka spēs mazināt sabiedrības līdzšinējās bažas un kliedēt neizpratni.

Lai izpētītu zemo frekvenču skaņas īpašības, pētījuma veicēji izmantoja ilgtermiņa mērījumus, klausīšanās eksperimentus un anketas. Pētījumā konstatēja, ka infraskaņas līmenis vēja parku teritorijās vidēji atbilst infraskaņas līmenim parastā pilsētas vidē.

Pētījuma veicēji atklāj, ka eksperimentu gaitā nebija iespējams pierādīt, ka vēja turbīnu radīto infraskaņu cilvēki spētu sadzirdēt, tādējādi izjūtot traucējumus. Zinātnieki teorētiski pieļauj iespēju, ka daži cilvēki varētu dzirdēt vēja turbīnu radītās skaļākās infraskaņas, tomēr to radītais efekts fizioloģiskos mērījumos nav nosakāms.

Veicot datu analīzi, tika ņemti vērā iepriekšējie starptautiskie pētījumi par vēja enerģijas infraskaņu un tās ietekmi uz veselību, kā arī veikti jauni ilgtermiņa mērījumi divos Somijas vēja enerģijas parkos – Kurikka vēja parkā un Kopsas apgabalā Rāhē, kur katrā atrodas 17 vēja elektrostacijas. Pētnieki 308 dienas veica mērījumus gan telpās, gan ārpus tām, vēja elektrostacijas zonās un ārpus tām. Ilgākā laika periodā tika mērītas frekvences mājokļos, kuru iedzīvotāji no tiem bija pārcēlušies, jo uzskatīja, ka vēja enerģijas dēļ viņiem rodas veselības traucējumi. No izmērītajām skaņām klausīšanās eksperimentos tika izvēlēti paraugi, kas atspoguļoja sliktākās iespējamās infraskaņas situācijas. Turklāt tika pētīta skaņas ietekme, uzraugot to izraisītās fizioloģiskās reakcijas. Pētījuma gaitā nejauši izvēlētiem apgabalu iedzīvotājiem īpaši jautāja par simptomiem, kas saistīti ar vēja enerģiju un infraskaņu. Pētījumā secināts, ka dažiem slimniekiem simptomus var izraisīt tā dēvētais nocebo efekts, kas nozīmē, ka spēcīga ticība kādas lietas vai parādības negatīvai ietekmei var izraisīt nevēlamus simptomus. Citiem vārdiem sakot, cilvēki var kļūdaini vēja elektrostaciju darbību uzskatīt par cēloni pamatslimību izraisītajiem simptomiem.

Vai ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) atzinumā tiek iekļauti jautājumi, kas uzdoti sabiedriskajā apspriešanā? 

Tie jautājumi un ierosinājumi, kas izskan sabiedriskajā apspriešanā, tiek fiksēti protokolā, kā arī ierosinājumi, kas izskan darba grupās, tiek iesniegti Vides valsts pārraudzības birojam, kurš šos jautājumus un ierosinājumus izvērtē un iekļauj vai nolemj neiekļaut IVN. Tāpat ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā atbilstoši IVN programmā noteiktajam tiks ietverts apkopojošs sabiedrības (arī institūciju un pašvaldības) viedokļu un attieksmes vērtējums.

SIA "Latvijas vēja parki" sadarbība ar valsts organizācijām, citu valstu institūcijām 

Ja iecerētā vēja parka vieta atrodas tuvu valsts robežai, vai nepieciešams par to informēt kaimiņvalsts institūcijas?

Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja izsniegtajām Ietekmes uz vidi novērtējuma programmām šādiem projektiem ir jāvērtē arī Pārrobežu ietekme uz vidi.

Kāpēc vēja parka būvniecībai ir sarežģīta birokrātiskā procedūra, kas ilgst gadiem?

IVN un vides izpētes, kurā iesaistīta vesela virkne ekspertu, ir ļoti ilgs, rūpīgs un smags process, kurā katras vēja parka potenciālās turbīnas atrašanās vieta jāsaskaņo ar vairāk nekā 20 institūcijām.

Vērtējums tiek veikts atbilstoši ES prasībām, un tas ir sarežģīts.  

 Jautājumi par enerģētiku

Kāda ir reģiona enerģijas bilance? Kādu ietekmi vēja parks atstās uz reģiona enerģijas bilanci?

Šobrīd Latvijā  ir elektroenerģijas deficīts, jo aptuveni nozīmīgu daļu elektroenerģijas Latvija importē.  Elektroenerģijas cenu nosaka pieprasījums pēc elektroenerģijas un  piedāvājums no ražotājiem jeb tirgus. Jo vairāk tirgū ir konkurētspējīgu elektroenerģijas ražotāju, kuri spēj ģenerēt elektroenerģiju, jo zemāka ir tā brīža elektroenerģijas cena. 

Šis lieljaudas vēja projekts būtiski mazinās deficītu Latvijas enerģētikā, līdz ar to loģiski var sagaidīt, ka tiks radīta ietekme uz elektroenerģijas cenu kritumu.  Jo lielāka vēja enerģētikas klātbūtne kopējā saražotā apjomā, jo zemāka kopējā cena visiem tirgus dalībniekiem, tostarp arī visiem elektroenerģijas lietotājiem Latvijā. Lai arī vējš, gluži tāpat kā jebkuri citi atjaunīgie energoresursi, nav pastāvīgs resurss, tomēr vēja enerģētika veido arvien lielāku daļu kopējā devumā, un tās ietekme uz cenas pazemināšanu ir tūlītēja. Šobrīd vēja  tehnoloģijas ir attīstījušās, un ir vēja turbīnas, kas spēj efektīvi strādāt un izmanot arī mazākās vēja pūsmas. To nodrošina gan augstāks turbīnas novietojums, gan iekārtu darbība.

Kopumā šis projekts būtiski mazinās deficītu Latvijas enerģētikā. 

Sabiedrības iesaiste

Kā sabiedrība var iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā (darba grupas, sanāksmes, apspriešanas)? 

Sabiedrība var un tiek aicināta iesaistīties sabiedriskajās apspriešanās un to sanāksmēs. Tāpat ir iespēja iesaistīties SIA "Latvijas vēja parki" rīkotajās darba grupās – lai arī normatīvie akti šādas aktivitātes nenosaka, attīstītāja ieskatā tā ir iespēja, kā plašāk informēt iedzīvotājus un ļaut sabiedrībai iesaistīties.

Vai darba grupās varēs arī izteikt viedokli un ietekmēt gala lēmumu? 

Darba grupas ir SIA "Latvijas vēja parki" brīvprātīga iniciatīva, lai pēc iespējas plašāk informētu tieši vietējos iedzīvotājus, kam ir interese par paredzēto darbību. Primārais mērķis ir sabiedrības informēšana un mītu kliedēšana, taču darba grupu gaitā SIA "Latvijas vēja parki" var pieņemt lēmumu pārvietot kādu turbīnu vai atteikties no tās būvniecības, lai mazinātu ietekmi uz kādu no teritorijām.

Zemes izmantošanas jautājumi 

Kas notiek ar Natura 2000 novērtējumu?

Kārtību, kādā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, nosaka likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu. Savukārt kārtību, kādā novērtējama ietekme uz NATURA 2000 teritorijām nosaka Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju" prasības. Atbilstoši normatīvajiem aktiem IVN ziņojums tiek sagatavots atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) izsniegtajai programmai. Pirms programmas izsniegšanas VPVB konsultējas ar kompetentajām dabas un vides iestādēm – Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu, kas sniedz rekomendācijas vai nosacījumus, kas ir jāiekļauj IVN ziņojumā.

Viena no IVN ziņojuma sastāvdaļām ir sertificēti sugu un biotopu ekspertu atzinumi, kas tiek sagatavoti, ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 925 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības". Atzinumos ir jāvērtē paredzētās darbības teritorija un pieguļošās aizsargājamās teritorijas atbilstoši sertificētā eksperta kompetencei.

Ekspertu atzinumu saturu vērtē DAP, bet kopējos IVN ziņojuma secinājumus vērtē VPVB, nepieciešamības gadījumā piesaistot citu vides un dabas aizsardzības kompetento iestāžu speciālistus.

Kāpēc VES parka būvniecībai izvēlēta tieši meža teritorija? 

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam AS "Latvenergo", nodibinot  SIA "Latvijas vēja parki", veic Latvijai stratēģiski nozīmīgu vēja parku projektu īstenošanu valsts mežu zemēs ar kopējo jaudu vismaz 800 MW.

SIA "Latvijas vēja parki" 2023. gada jūlijā  uzsāka Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras 8 dažādās teritorijās, kas ir izvietotas visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados.

 Ir virkne faktoru, kas jāņem vērā, nosakot potenciālā vēja parka atrašanās vietu, kā, piem., iespējamais pieslēgums pie augstsprieguma līnijām, ietekmes uz vidi ziņojuma rezultāti, kas jāsaskaņo ne tikai ar kompetentajām vides iestādēm (Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests), bet arī ar infrastruktūras (Latvijas Valsts ceļi, Latvijas dzelzceļš), valsts militārās un civilās aizsardzības iestādēm (Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Gaisa satiksme, Civilā aizsardzības aģentūra). Potenciālās vēja parku teritorijas ir izvietotas 8 dažādās teritorijās. Tas nepieciešams, lai neradītu kumulatīvu ietekmi vienā reģionā. Vēja parku būvniecība nav paredzēta Natura 2000 (t.sk. aizsargājamā ainavu apvidus "Ziemeļgauja") teritorijās.

Cik daudz meža būs jāizcērt, lai uzbūvētu vēja parkus?

Precīza atmežojamā platība tiek precizēta būvprojektā, kad ir jau zināms konkrēts vēja turbīnas modelis. IVN laikā tiek veikti aprēķini atmežojamajai platībai un ietekmei uz klimatu. Pašreiz IVN procesā tiek vērtēti dažādi turbīnu modeļi. 

SIA "Latvijas vēja parki primāri vēja parkus attīsta izcirtumos, lai samazinātu to platību, kur būs nepieciešams izcirst kokus. Vēja turbīnai nepieciešams aptuveni 1 ha liels laukums, taču, rēķinot, ka nepieciešams arī paplašināt piebraucamos ceļus, var rēķināt, ka vidēji vienai turbīnai nepieciešami līdz 2,6 ha.      

Kurš un kā noteica SIA "Latvijas vēja parki " piešķirtās zemes vērtību?

Zemes vērtību šajā darījumā noteica nekustamā īpašuma pakalpojumu un ieguldījumu pārvaldības uzņēmums  Colliers. 

 Colliers (NASDAQ, TSX: CIGI) ir vadošais diversificēto profesionālo pakalpojumu un ieguldījumu pārvaldības uzņēmums. Vairāk – Tiesību aktu portālā

https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e66f0299-4235-4f4b-b186-c7e85e6e7fea.

Vai tiek izpētīta vēja parku ietekme uz kultūrvēstures objektiem?  

Ietekme uz tūrismu un kultūrvēstures objektiem ir daļa no Ietekmes uz vidi novērtējuma, kas tiek veikts atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) izsniegtajai programmai.

Vai ir izstrādāti rekultivācijas noteikumi? 

Rekultivācija un tās nosacījumi tiek iekļauti Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā. Galvenokārt šie nosacījumi nosaka, ka ir jādemontē vēja parka būves (vēja turbīna, pamati, arī elektrolīnijas, kas ieraktas zemē).

Virzība uz aprites ekonomiku jeb patēriņa samazināšana, atkritumu apjoma minimizēšana, atgriežot apritē vērtīgās izejvielas un pagarinot produktu aprites ciklu, ir viena no Eiropas zaļā kursa prioritātēm. 2022. gada martā projekta ZEBRA (Zero wastE Blade ReseArch) ietvaros publicēta informācija, ka ir radīts pirmais 100 % pārstrādājamas vēja turbīnas lāpstiņas prototips.

Vēja enerģijas tehnoloģijās izmantotie materiāli ir atgūstami līdz pat 90 % apmērā. Jebkurā gadījumā attīstītājam ir pilna atbildība par uzstrādātajam turbīnām ne tikai darbības laikā, bet arī pēc tās.

Kādu vēja ātrumu mūsu mēriekārtas ir fiksējušas 150 m augstumā?

Laika periodā no 08.09.2022 līdz 25.09.2023 vēja ātruma mērīšanas iekārta 150 m augstumā uzrādīja vēja ātrumu no 6 līdz 8 m/s. Šāds vēja ātrums ir pietiekams, lai nodrošinātu vienmērīgu un nepārtrauktu elektroenerģijas ražošanu.  

Kur un cik daudz vēja turbīnu šobrīd ir Latvijā? 

Latvijā šobrīd ir uzstādīti kopā aptuveni 140 MW vēja elektostaciju jaudas. Pēdējās vēja elektrostacijas tika uzstādītas Tārgalē. Vēsturiski par piemērotākajām teritorijām vēja enerģija Latvijā tika uzskatīta Kurzeme. Taču, attīstoties tehnoloģijām un pieaugot kopējam augstumam, vēja elektrostacijas iespējams uzstādīt visā Latvijā.

Vai Kurzeme ir Latvijas vējainākais reģions? 

Vēja ātrumu dažādos augstumos ir iespējams apskatīt vēja resursu kartēs, piemēram, NewEuropeanWindAtlas (map.neweuropeanwindatlas.eu). Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfiskos un atmosfēras apstākļus, modernu vēja turbīnu darbības augstumos vēja ātrumi ir līdzīgi visā Latvijas teritorijā. Bet, plānojot vēja parkus, noteikti ir jāveic individuāla vēja resursu analīze, apskatot ne tikai vēja ātrumu, vēja spēku, bet arī valdošo vēja virzienu, turbulenci un vēja ātruma nobīdi dažādos augstumos.

Ko ņem vērā veidojot vēja parkus? Putnu migrācijas ceļus, sikspārņus, kādus citus dabas aspektus? 

Vērtējot potenciālo vēja parku izbūves teritoriju, jāņem vērā jau zināmie vides ierobežojumi, kas ir redzami dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", dabasdati.lv pieejamie dati par dabas vērtībām, kā, Natura 2000 teritorijas, ES nozīmes biotopi, sugu atradnes, putnu ligzdas un citas dabas vērtības. Neatņemama jebkura vēja parka plānošanas sastāvdaļa ir ietekmes uz vidi novērtējums, kura laikā savus novērtējumus sniedz sertificēti sugu un biotopu eksperti. Sugu un biotopu eksperti vērtē gan putnu, gan sikspārņu dzīvotnes, to barošanās un migrācijas maršrutus.

Kāpēc pārāk spēcīga vēja gadījumā turbīna ir jāaptur?  

Kad vēja ātrums pārsniedz vēja turbīnas darbības ierobežojumus (parasti ap 25 m/s vai vairāk), turbīna tiek automātiski izslēgta, lai novērstu konstrukcijas bojājumus un nodrošinātu drošību. Optimālai elektroenerģijas ražošanai vispiemērotākais vēja ātrums ir aptuveni 12 -­13 m/s, jo šajā diapazonā turbīnas var efektīvi izmantot vēja kinētisko enerģiju. Darbība šajā optimālajā diapazonā palīdz līdzsvarot vajadzību pēc enerģijas uztveršanas ar turbīnas komponenšu strukturālajiem ierobežojumiem, palielinot efektivitāti un samazinot mehāniskās slodzes risku.