×
Vēja parku ceļa karte
Vēja staciju izvietojums un infrastruktūras plānošana
Vēja staciju un to infrastruktūras izvietojums tiek rūpīgi plānots, lai nodrošinātu vēja parka maksimālu efektivitāti, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības principus. Tiek meklēti efektīvi, zinātnē balstīti un inovatīvi veidi kā vienlaikus saglabājot dabas vērtības, ražot atjaunīgo elektroenerģiju. Vēja parki netiks veidoti: 1) Pilsētu un ciemu teritorijās un 800 m tuvumā ap tām, kā arī 800 m tuvumā ap dzīvojamām un publiskām ēkām. 2) Dabas aizsardzības teritorijās, kur vēja parku būvniecība nav savietojama ar LR normatīvajiem aktiem. 3) Teritorijās, kur meža zemju apsaimniekošanas mērķis ir dabas aizsardzība un LVM ir papildus noteikusi aizsardzību saglabājamām vides vērtībām, kā arī iedzīvotāju rekreācijai nozīmīgās meža teritorijās. 4) Vietās, kur atrodas kultūras pieminekļi. Vairāk par atlases principiem meža teritorijām, kurās var izvietot vēja parkus var iepazīties AS "Latvijas valsts meži" mājaslapā.
Vēja ģeneratoru troksnis un mirgošana
Izvēlamies ekonomiski pamatotākos risinājumus, kas piemēroti konkrētajai vēja parka teritorijai (IVN laikā, ja nepieciešams, tiek definēti robežlielumi troksnim, mirgošanai, turbīnu augstumam). Būvējot vēja elektrostaciju, ir jāievēro virkne būvniecības noteikumu. Šie noteikumi, īpaši vēja stacijām, veidoti tā, lai turbīnas neietekmētu iedzīvotāju labbūtību un veselību. Vēja elektrostaciju radītais trokšņa piesārņojums, infraskaņa un mirguļošanas efekts tiek pieminēts dažādās publikācijās kā nenovēršama vēja turbīnu ietekme uz apkārtējo vidi. Šie faktori tikuši padziļināti pētīti, un ir secināts, ka vēja turbīnu radītā skaņa, lai arī var būt labi dzirdama tuvāk par 100 m, tālākā attālumā vairs nav traucējoša. Normālos apstākļos 800 metru attālumā, kas ir minimālais elektrostacijas izbūves attālums līdz tuvākajai cilvēka mītnes vietai, turbīnu radītais troksnis nav dzirdams. Plānojot un modelējot vēja parku, turbīnu radītās skaņas tiek ņemtas vērā, un elektrostaciju izvietojums tiek plānots tā, lai tās netraucētu cilvēkiem. Pētot infraskaņas ietekmi, secināts, ka 700 m attālumā no darbojošas vēja elektrostacijas rezultāti ievērojami neatšķiras no mērījumiem tajā pat vietā, kad turbīna ir izslēgta. Jāpiemin, ka ietekmes mazināšanai palīdz vēja turbīnu tehnoloģiju attīstība. Piemēram, lai novērstu mirguļošanas radīto ietekmi, vēja parkos tiek izmantotas sistēmas, kur kopā darbojas gaismas sensori, GPS uztvērēji un īpaši veidoti algoritmi, palīdzot pielāgot vēja parka darbību tā, lai konkrētu turbīnu darbība tiktu apturēta brīdī, kad tās ēna var radīt mirgošanas efektu. Latvijas vēja parku pieeja ir balstīta uz cieņu pret vidi, ainavu un apkārtējiem iedzīvotājiem. Mēs strādājam Latvijas iedzīvotāju interesēs, izmantojot pieejamās tehnoloģijas tā, lai iedzīvotāju labbūtība un biodaudzveidība netiktu ietekmēta.
Videi draudzīga enerģija, saglabājot dabas daudzveidību
Sugu un biotopu aizsardzība tiek nodrošināta jau VES plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, piesaistot sertificētus sugu un biotopu ekspertus, kas apseko visu paredzētās darbības teritoriju – VES potenciālās izbūves vietas, elektropārvades līnijas, apakšstacijas vietas, pievadceļus. Tādējādi tiek pēc iespējas novērsta negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamajām augu sugām un biotopiem. Ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, sertificēti eksperti veic vēja parka teritorijas un tās apkārtnes izpēti, iesakot optimālo vēja parka izvietojumu, lai tas atstātu vismazāko ietekmi uz putniem, sikspārņiem, zīdītājiem, kā arī sugām un biotopiem. Bioloģiskās daudzveidības izpēte ir ļoti laikietilpīgs process un tas tiek veikts sadarbībā ar sertificētiem dabas ekspertiem, Dabas aizsardzības pārvaldi un, izmantojot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus dabas izpēšu veikšanā.
Vēja parku ietekme uz ainavu
Plānojot vēja turbīnu novietojumu, tiek ņemts vērā arī tas, kā vēja parks iekļausies ainavā, lai tajā neradītu pārlieku piesātinājumu. Ietekmes uz vidi novērtējuma laikā tiek sagatavotas 3D vizualizācijas no reprezentatīvām un ainaviski nozīmīgām vietām, lai izvērtētu vēja turbīnu iespējamo redzamību un to ietekmi uz apkārtējo teritoriju. Latvijas vēja parku ieskatā, atbildīgi izplānots vēja parks nevis degradē, bet, tieši pretēji, papildina kopējo ainavu un liecina par zaļu domāšanu un spēju pilnvērtīgi izmantot to, ko daba mums sniedz. Mūsdienu sabiedrība ir pieradusi pie komforta, ko sniedz elektroenerģija, un mūsdienās dzīve bez tās nav iedomājama. Eiropas Savienības zaļais kurss un aizvien plašāka elektroenerģijas izmantošana praktiski visos sektoros nepieciešamību pēc elektroenerģijas tuvākajos gados tikai vairos. Elektrības ražošana ar vēja palīdzību uzskatāma par vienu no tīrākajiem un drošākajiem enerģijas ģenerēšanas veidiem, taču izvairīties no jebkādas ietekmes uz apkārtējo vidi un sabiedrību nav iespējams. Tāpēc, attīstot vēja parkus, tiek rūpīgi pētīti dažādi faktori, kas ietekmē vai potenciāli varētu ietekmēt apkārtējo vidi un iedzīvotājus.
Tīras un ilgtspējīgas nākotnes pamats
Vēja enerģija ir viens no tīrākajiem un ilgtspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas ievērojami uzlabo gaisa kvalitāti un palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām. Pilna dzīves cikla analīze tiek veikta, izvērtējot jebkādus elektroenerģijas ražošanas avotus, un atbilstoši veiktajām izpētēm vēja enerģija sava dzīves cikla laikā sasniedz vienu no zemākajiem CO2 emisijas rādītājiem uz saražotās elektroenerģijas vienību, salīdzinot ar citiem enerģijas avotiem. Turklāt arī pēc dzīves cikla beigām ierasta prakse ir vēja parka atjaunināšana, turpinot izmantot esošo infrastruktūru. Jau pašlaik 90% no vēja elektrostacijās izmantotajiem materiāliem ir pārstrādājami vai atkārtoti izmantojami. Vēja enerģijas industrija un turbīnu ražotāji iegulda lielu darbu, lai rastu veidus, kā atkārtoti izmantot vai pārstrādāt arī atlikušos 10%. Piemēram, 2022.gada martā, ZEBRA (Zero Waste Blade Research) projekta ietvaros ticis radīts pirmais pilnībā pārstrādājamais turbīnas lāpstiņas prototips. Pašlaik viena no vēja industrijas prioritātēm ir panākt to, lai neviena no turbīnu daļām pēc tās dzīves cikla beigām netiktu utilizēta, bet tiktu pārstrādāta atkārtotai izmantošanai. Latvenergo mērķis ir pilnībā izmantot šo tehnoloģiju iespējas, strādājot ar elektrostaciju ražotājiem, lai vēja parkus veidotu atbildīgi arī pret nākotnes sabiedrību. Vēl viens aspekts vēja parku būvniecībā ir to infrastruktūra, piemēram, pievedceļu izveide. Plānojot vēja parku izbūvi, liela uzmanība tiek pievērsta jau esošās infrastruktūras izmantošanai un pilnveidošanai. Jāpiemin, ka pievedceļi, kas tiek izveidoti no jauna, ir pieejami izmantošanai arī pārējai sabiedrībai, piemēram, lai sasniegtu iepriekš nesasniedzamas teritorijas pastaigām mežā.
Vēja parku ietekme uz valsts drošību un navigācijas sistēmām
Valsts drošības sistēmu (drošības radaru, avio komunikāciju tīklu, u.tml.) gadījumā tiek noteiktas drošības zonas, kurās nekāda projektu attīstība nav iespējama, un šādas teritorijas tiek izslēgtas no plānošanas procesa jau pašā projekta sākumā. Vēja turbīnu ietekme uz ikdienas mobilo sakaru tīklu un interneta pārklājumu ir reti sastopama, un šāda ietekme praktiski netiek novērota. Īpaši retos gadījumos, apstākļos, kur ir bažas, ka varētu veidoties ietekme uz komunikāciju tīkliem, tas jau laicīgi tiek konstatēts un novērsts, izmantojot alternatīvas ierastajām tehnoloģijām.
Vēja turbīnu izmērs
Latvijas vēja parku projektos ietekmes uz vidi novērtējumu laikā tiek vērtētas pašlaik ražošanā pieejamās lielākās un jaudīgākās vēja elektrostacijas. Pašreiz tiek vērtēta ietekme uz vidi ar turbīnām, kuru maksimālais augstums varētu sasniegt 300 metrus un maksimālais rotora diametrs varētu sasniegt 200 metrus. Maksimālā vēja turbīnas nominālā jauda līdz 8 MW. Lielāku un augstāku vēja turbīnu izmantošanai ir vairākas priekšrocības: Lielākas turbīnas ir daudz efektīvākas un spēj darboties pat ar mazu vēja ātrumu. Tas ievērojami paplašina izmantojamo teritoriju, tādēļ iespējams izvēlēties piemērotākos nogabalus vēja parku attīstībai, tie nav jākoncentrē vienā nogabalā, pārlieku noslogojot pārvades tīklu un ainavu. Augstākas vēja turbīnas iespējams izvietot arī mežu teritorijās, kur citādi tas būtu apgrūtinoši meža masīva radītās turbulences dēļ. Jo augstāk no zemes virsmas, jo vairāk vēja ātrums un stabilitāte pieaug, tādēļ ar augstākām turbīnām iespējams pilnvērtīgi izmantot vēja spēku. Vēja turbīnas, kas sniedzas krietni virs koku galotnēm, ļauj izmantot teritoriju zem tām – turbīnas neietekmē mežu augšanu, ļauj brīvi pārvietoties zemu lidojošiem putniem, savukārt lauku teritorijās zem tām iespējams nodarboties ar lauksaimniecību. Lielākas vēja turbīnas dod iespēju vēja parkā izmantot mazāku turbīnu skaitu, tādējādi tiek daudz efektīvāk izmantota zemes platība, samazinot kopējo ietekmi uz ainavu.
Tehnoloģiju inovācijas un risinājumi
Vēja parku izpētes, būvniecības un ekspluatācijas laikā tiek izmantoti dažādi tehnoloģiskie risinājumi. Ietekmes uz vidi novērtējuma laikā sertificēti eksperti rekomendē dažādus risinājumus kā, piemēram, viedos risinājumus sikspārņu aizsardzībai un kameru apturēšanas sistēmas putnu aizsardzībai, gandrīz pilnībā izslēdzot iespējamos sadursmju riskus ar vēja turbīnām. Lai arī Kurzemes piekraste uzskatāma par vēja resursiem bagātāko reģionu Latvijas teritorijā, vēja enerģijas tehnoloģiju attīstība pašlaik ļauj attīstīt vēja parkus praktiski visā Latvijas teritorijā. Jaunākajām vēja turbīnām nav nepieciešams konstants un spēcīgs vējš, lai nodrošinātu ražošanu – tās ir spējīgas uzsākt darbu jau no 2-3 m/s un efektīvi strādāt arī tad, ja ir relatīvi zems vēja ātrums. Turklāt moderno vēja staciju augstums un spārnu garums ļauj izmantot spēcīgāku un stabilāku vēju, kas sastopams lielākā augstumā. Ņemot vērā šos tehnoloģiskos risinājumus, vēja parkus ekonomiski pamatoti ir uzstādīt visā Latvijas sauszemes teritorijā.
Labumu vēja parku tuvumā gūs iedzīvotāji un pašvaldības
Vistiešāko labumu vēja parku tuvumā gūs iedzīvotāji un pašvaldības. Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 EUR/MW gadā. Tas tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50 % iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50 % pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas minimālās mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs minimālās mēnešalgas. Latvijā 2024. gadā minimālās algas apmērs ir 700 EUR. Finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šo finansiālo labumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem. Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu dažādus projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus, u.c. Finansiālais labums iedzīvotājiem sekmēs viņu dzīves kvalitāti un maksātspējas kāpumu, veicinot preču un pakalpojumu patēriņu. Ieguldījums vietējā kopienā attieksies gan uz atkrastes, gan sauszemes vēja parkiem, kuru jauda ir vismaz 1MW un vairāk. Ieguldījums vietējā kopienā tiks piemērots tajos gadījumos, kad vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km attālumā no krasta. Gadījumā, ja vēja projekta attīstītājs plāno palielināt jaudu jau esošai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau esošā vēja parkā, arī tādā gadījumā projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai. Lai saņemtu finansiālo ieguldījumu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājoša būve. Gadījumā, ja īpašums pieder diviem īpašniekiem (piemēram, laulātie), finansiālais labums tiek sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem.