Latvenergo koncerna ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija klimatneitralitātei un nacionālajām interesēm definē palielināt dabas enerģijas jaudas tādā apmērā, lai līdz 2030. gadam Latvijas patēriņam nepieciešamo enerģiju saražotu tikai ar dabas enerģiju – ūdeni, sauli un vēju. Tas būtiski veicinās Latvijas valsts energoneatkarību. Arvien pieaugošos elektroenerģijas deficīta apstākļos Baltijā un ģeopolitisku notikumu diktētajā  nepieciešamībā ir svarīgi mazināt Latvijas atkarību no energoresursu piegādēm. Tādēļ Latvenergo radīs jaunas zaļās ražošanas jaudas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, lai mazinātu atkarību,  kļūtu par enerģijas neto eksportētājiem un veicinātu ekonomikas izaugsmi. 

Šonedēļ 23 ES dalībvalstu enerģētikas ministri parakstīja Eiropas Vēja enerģijas hartu, savu valstu vārdā oficiāli apņemoties veikt pasākumus, kas tām būtu jāveic saskaņā ar Vēja enerģijas paketi. Šāds plašs atbalsts liecina par to, ka valstu valdības ir sapratušas, cik liela stratēģiska nozīme ir tam, ka vēja enerģija ir “ražota Eiropā”, un apzinās, ka ir steidzami jāstiprina Eiropas vēja enerģijas nozare.

Oktobrī Eiropas Komisija publiskoja Eiropas Vēja enerģijas paketi: 15 tūlītējus pasākumus, kas jāveic, lai stiprinātu Eiropas vēja enerģijas vērtības ķēdes konkurētspēju. Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka jau pilda tām paketē noteiktos pienākumus. Tomēr lielākā daļa pasākumu ir jāveic valstu valdībām.

“Šī Eiropas vēja enerģijas nozarei ir patiesi nozīmīga diena. Šodien 23 valstis ir oficiāli apņēmušās veikt pasākumus, kas ir paredzēti ES nevainojami izstrādātajā Vēja enerģijas paketē. Pasākumi, kas ir saistīti ar atļauju piešķiršanu, finansēšanu un izsolēm, veicinās vēja enerģijas nozares paplašināšanos un stiprinās Eiropas vēja enerģijas piegādes ķēdi. Tas veicinās nodarbinātību un izaugsmi un palielinās Eiropas enerģētisko drošību. Turklāt tas parāda, ka visa Eiropa saprot, ka ir steidzami jāstiprina vēja enerģijas nozare,” stāsta WindEurope izpilddirektors Džailss Diksons (Giles Dickson).

Harta nav pirmais solis, kas sperts, lai īstenotu oktobrī publiskoto ES Vēja enerģijas paketi. ES jau ir būtiski uzlabojusi finansējuma pieejamību ieguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt vēja enerģijas nozarē. Eiropas Komisija ir izsludinājusi uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus finansējuma saņemšanai no Inovāciju fonda pavisam 4 miljardu eiro apmērā – attiecīgo dotāciju mērķis ir atbalstīt ieguldījumus tīro tehnoloģiju ražošanā. Savukārt Eiropas Investīciju banka (EIB) ir mainījusi savus aizdevuma nosacījumus, lai tādējādi atbalstītu ieguldījumus rūpnīcās, kā arī ieviesusi jaunu 5 miljardu eiro pretgarantiju sistēmu vēja turbīnu ražošanas atbalstam.

Kādus pasākumus dalībvalstis ir apņēmušās veikt? 

Parakstot Eiropas Vēja enerģijas hartu, visas 23 parakstītājas valstis apņemas steidzami mainīt vēja enerģijas izsoļu modeli un atļauju piešķiršanas kārtību. Valstis apņemas ieguldīt līdzekļus Eiropas vēja enerģijas piegādes ķēdē un atbalstīt vēja enerģijas nozares attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.

Runājot par atļauju piešķiršanu, dalībvalstis iespējami ātri ieviesīs vienkāršotos atļauju piešķiršanas noteikumus atbilstoši jaunajai Atjaunīgo energoresursu direktīvai un atjaunos centienus ieviest atbilstošus IT risinājumus, kas ir nepieciešami atļauju piešķiršanas procesu digitalizācijai.

Runājot par izsolēm, kas galvenokārt nozīmīgi atkrastes vēja parkiem, tādās svarīgās jomās kā kiberdrošība, dalībvalstis daudz vairāk izmantos pirmskvalifikācijas kritērijus, lai noteiktu stingrākas prasības attiecībā uz to, kādas vēja turbīnas Eiropā var izbūvēt. Dalībvalstis nodrošinās izsoļu cenu indeksāciju, lai atspoguļotu ražošanas izmaksu pieaugumu. Dažās valstīs cenu neindeksēšana rada problēmas. Vēja parku attīstītāji ar noteiktu cenu uzvar izsolē, taču pēc gada, kad viņi sāk pasūtīt vēja turbīnas, attiecīgās izmaksas jau ir augušas un izsolē piedāvā cena vairs nav atbilstoša.

Dalībvalstis apņemas uzlabot ilgtermiņa pārredzamību, publiskojot skaidrus izsoļu grafikus un vēja enerģijas nozares attīstības plānus nākamajiem desmit gadiem, kā arī prognozi 2040. gadam.

Lai veicinātu ieguldījumus Eiropas vēja enerģijas piegādes ķēdē, dalībvalstis pilnībā izmantos pārskatītajos ES valsts atbalsta noteikumos paredzēto pielāgojamību. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem valdības drīkst segt noteiktu procentuālo daļu no kopējām izmaksām, piemēram, no ieguldījumiem jaunas rūpnīcas izveidē vēja turbīnu detaļu ražošanai.

Runājot par infrastruktūru, dalībvalstu valdības apņemas palielināt nepieciešamos ieguldījumus ostu, ceļu un elektrotīklu attīstībā, lai veicinātu vēja enerģijas nozares paplašināšanos. Runājot par elektrotīkliem, dalībvalstīm ir jāveic arī nozīmīgie pasākumi, kas ir aprakstīti nesenajā ES Rīcības plānā attiecībā uz tīkliem.

Iepazīstieties ar Eiropas Vēja enerģijas hartu