Vēja enerģijas un sabiedrības mijiedarbībai veltītajā konferencē 7. jūnijā Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska prezentēja kompensāciju lielumu kopienām un individuālām mājsaimniecībām vēja parku būvniecības teritorijās. Maija sākumā KEM preses brīfingā par vēja parku attīstību publiskotie lēmumi ir detalizēti, par vadošajiem principiem izvēloties dalīšanos ar peļņu un kopienas labumu, sadalot 2 500 eiro  maksājumu par vienu uzstādīto megavatu (MW). 

Akcentējot, ka vēja parku būvniecība ir ieguvums visai sabiedrībai, taču nenoliedzot, ka vislielākais tiešais apgrūtinājums varētu būt tieši tai daļai sabiedrības, kuras dzīves telpa ir tiešā vēja parku tuvumā, Līga Kurevska atklāja, ka Latvijā, analizējot citu valstu pieredzi, kā vadošais princips ir izvēlēta dalīšanās ar peļņu ar iedzīvotajiem un kopienas labums pašvaldībām.

Līdz ar to maksājums 2 500 eiro par vienu megavatu gadā atbilstoši kopējam jaudas apjomam tiek sadalīts uz pusēm starp mājsaimniecībām un kopienas labumu. Kā jau ziņots, maksājuma puse tiek sadalīta tām mājsaimniecībām, kuru dzīvojamās ēkas atrodas 2 km rādiusā no turbīnas un ir nodotas ekspluatācijā līdz noteiktam periodam. Otru maksājuma pusi – maksājumu kopienai – pašvaldībai ir iespējams izmantot tās izvēlētajā formā.

Piemēram, aprēķins 10 turbīnu vēja parkam ar kopējo jaudu 65 MW, kura 2 km rādiusā atrodas 40 mājsaimniecības:

L. Kurevskas vērtējumā vēja enerģētikas kopējā labuma ietekme visai sabiedrībai ir  pozitīvas cenas izmaiņas: "Konkrēti solīt nevar, tomēr tirgus rāda, ka vēja enerģētika ir konkurētspējīga un ar vienām no zemākajām izmaksām. Bet – un tas ir būtiski – galavārds cenas līmenim, kas varētu būt 50 – 70 EUR/MWh, pieder uzglabāšanas tehnoloģiju attīstībai, bez kurām tirgus cenai saglabāsies joprojām ļoti augsts svārstīgums."

Vienlaikus L. Kurevska uzsvēra, ka līdz ar rasto risinājumu nav mainījies tas, ka abām pusēm ir jāspēj sarunāties kopēja labuma virzīšanai: "Šobrīd Latvijā gandrīz ik nedēļu notiek vēja enerģijas attīstītāju un iedzīvotāju tikšanās. Protams, jo tuvāk vēja parks pienāk mājām, jo vairāk sarūk sākotnējais atbalsts atjaunīgajai enerģijai, un viedokļi ir visai radikāli, noraidot jebkādas ekonomiskas attīstības iespējas nākotnē. Tomēr - ja mēs nesarunājamies, tad ejam uz galējībām – vai nu totāls aizliegums, vai visatļautība, arī vēja enerģētikā. Tādēļ arī Latvijā nevajadzētu nostāties bezierunu pretējās pozīcijās, neatstājot telpu, kur rast risinājumu."

Rodot kopienas dialogu, Latvija var būt elektroenerģijas eksporta pozīcijā, un tas ir ne tikai valstisks, bet arī individuāls materiāls ieguvums. Šādā kontekstā pozitīvs piemērs ir vēja enerģētikā Dānija – šī ir Eiropas valsts, kas ir absolūti energoneatkarīga vēja enerģijas dēļ un kur kopienu enerģijas tradīcijām ir sena vēsture. Sadarbojoties un iesaistoties vietējiem iedzīvotājiem, vēja enerģija Dānijā šodien ir lēts un ļoti konkurētspējīgs enerģijas veids salīdzinājumā ar fosilajiem enerģijas avotiem. Saskaņā ar Starptautiskās atjaunīgās enerģijas aģentūras datiem Dānijas sabiedrībai – katram lietotājam - ir viszemākās izmaksas pasaulē elektroenerģijai, ko iegūst no atkrastes vēja enerģijas."

Prezentācija: Cilveks_VES_LKurevska_2024.06.07.pdf

Konferences ieraksts pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=SYo1LEHoxCI