Šonedēļ Salacgrīvā aizvadīta sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Tajā   uzņēmums SIA Enviroprojekts iedzīvotājiem prezentēja ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) rezultātus Limbažu vēja parkam. Sanāksme notika hibrīda formā, interesentiem piedaloties gan klātienē, gan attālināti. 

Tikšanos vadīja SIA Enviroprojekts  valdes priekšsēdētājs Pēteris Blumats un moderators   Valdis Melderis. Sanāksmes dalībniekiem  izskaidroja IVN procedūru,  informēja par plānotā Limbažu vēja parka izpētes rezultātiem, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem.

Saskaņā ar procedūru pēc sabiedriskās sanāksmes un pēc tam, kad tiks saņemti atbildīgo institūciju pārstāvju komentāri, ziņojums tiks papildināts  un kompetentajās iestādēs tiks iesniegta IVN ziņojuma otrā redakcija.

Konsultējoties ar sertificētiem ekspertiem un Dabas aizsardzības pārvaldi, konstatēts, ka  pēc galējo IVN nosacījumu saņemšanas no Vides  pārraudzības valsts biroja šajā parkā varētu izbūvēt līdz 20 VES turbīnām:  alternatīva paredz uzstādīt 12 turbīnas, B alternatīva – 20.  Katras potenciālās VES stacijas maksimālā nominālā jauda varētu sasniegt 6,8 MW, parka kopējā jauda – līdz 136 MW. Vēja elektrostacijas tiks būvētas meža zemēs un atmežotās platības tiks kompensētas tieši tādā pašā apjomā tās apmežojot.

Saskaņā ar IVN procedūru  potenciālā parka teritorija apsekota, un tajā 2022. gadā 19 reizes, 62 reizes 2023. gadā un vienu reizi 2024. gadā veikta putnu novērošana, vērtējot tādas īpaši aizsargājamas putnu sugas kā jūras ērglis, mazais ērglis, melnais stārķis, vistu vanags, apodziņš, ūpis, ziemeļu gulbis, dzērve, trīspirkstu dzenis, pelēkā dzilna u.c. Sagatavots ietekmes uz putnu sugām riska vērtējums, kura secinājums – zems sadursmju risks ar nosacījumu, ka visas vēja elektrostacijas parkā tiek aprīkotas ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas gadījuma rakstura sadursmes. Tāpat tiek rekomendēts visā vēja parkā turbīnu darbību apturēt līdz stundai pirms un pēc saullēkta, migrējošo putnu aizsardzībai no 15. februāra līdz 15, maijam un no 1.septembra līdz 15. novembrim.

Plānotajā VES teritorijā IVN izpētes laikā  iegūti 5619 sikspārņu ierakstu faili ar kopā reģistrētiem 3242 individuāliem pārlidojumiem. Pētāmajā teritorijā sikspārņu aktivitāte vērtējama kā augsta, visaugstākā – jūlijā un septembrī. Tādēļ vēja parka izveide izpētītajā  teritorijā pieļaujama tikai ar virkni nosacījumu – noteiktās vietās vēja turbīnas uzstādīt nedrīkst, minimālais attālums no ūdenstilpēm – vismaz 200 m. Jānodrošina automātiska VES apturēšana no 1. maija līdz 30. septembrim nakts laikā no saulrieta līdz saullēktam, ja vēja ātrums ir mazāks par 6 m/sek., nokrišņu daudzums mazāks par 1 mm/h, gaisa temperatūra augstāka par  6^°C. Tāpat nepieciešams nodrošināt sikspārņu monitoringu pirmajā un otrajā gadā pēc VES darbības sākšanas, kā arī tiek veikti citi pasākumi.  

Paredzētā vēja staciju darbība netiek plānota Natura 2000 teritorijās un mikroliegumos, kas izveidoti saldūdeņu, zālāju, mežu vai purvu biotopu aizsardzībai. Un neradīs tiešu vai paredzamu ietekmi uz tiem. IVN ziņojumā ņemti vērā biotopu ekspertu vērtējumi, tādējādi precizēti VES un to apkopes laukumu novietojumi.    

IVN izpētes laikā potenciālajā parka teritorijā konstatēti 16 kultūras pieminekļi – 11 arheoloģijas un 5 mākslas. 4 no tiem ir valsts nozīmes, 8 reģiona nozīmes, bet 4 – vietējas nozīmes pieminekļi.  Ņemot vērā ekspertu ieteikumus un pašvaldības atzinumu, VES, kuras ietekmē skatu pie Lībiešu upuralām pie Svētupes, netika rekomendētas, un noraidīta to būvniecība. Tāpat izvērtēta VES ietekme uz dabas un tūrisma objektiem, un, ņemot vērā VES redzamību, ir vēja elektrostacijas, kurām šī iemesla dēļ samazināts augstums.

Ietekmes uz vidi novērtējumā modelētais zemas frekvences troksnis nevienā no tuvējām apbūvēm nesasniedz zemāko robežlīmeni iekštelpās  - 15 dB.

Limbažu vēja parks darbības laikā sniegs ekonomisko atbalstu gan pašvaldībai, gan tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo 2 km zonā ap parku. Plānotais ikgadējais maksājums vietējās kopienas attīstībai atkarībā no izvēlētās alternatīvas ir līdz 340 000 eiro gadā.

Ikgadējais maksājums katrai mājsaimniecībai, kas atrodas līdz  2 km rādiusā ap parku – līdz 2100 eiro gadā.

SIA “Latvijas vēja parki” maksājums ir 2 500 EUR par uzstādīto MW gadā,

t.i., 2 500 x 6,8 = 17 000 EUR gadā par vienu uzstādīto turbīnu.

Alternatīvas “A” (12 VES) gadījumā: 81,6  MW;

alternatīvas “B” (20 VES) gadījumā: 136 MW, attiecīgi maksājums vietējai kopienai

alternatīvas “A” gadījumā: 81,6 MW x 2500 EUR = 204 000 EUR/ gadā;

alternatīvas “B” gadījumā: 136 MW x 2500 EUR= 340 000 EUR/ gadā.

Šī summa tiks sadalīta divās vienādās daļās — 50 % iedzīvotājiem (esošajiem ēku

īpašniekiem) un 50 % pašvaldībai.

Minimālais finansiālais ieguvums gadā iedzīvotājiem tiek plānots vienas minimālās

mēnešalgas apmērā, maksimālais apjoms — trīs minimālās mēnešalgas. (2024. gadā

minimālā mēnešalga ir 700 EUR).

Projekta realizēšana nodrošina būtisku SEG emisiju ietaupījumu –B alternatīvai ar lielāku VES skaitu SEG emisiju samazinājums ir lielāks. SEG emisiju samazinājums veido apmēram 0,25 % (A alternatīvas gadījumā) vai 0,35 % (B alternatīvas gadījumā) emisiju ietaupījuma enerģētikas nozarē, kuru prognozē Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021. –2030. gadam.

Ar sabiedriskās apspriešanas protokolu un ierakstu var iepazīties šeit.