Šonedēļ Valkā un Sedā aizvadītas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās  uzņēmums SIA Enviroprojekts iedzīvotājiem prezentēja ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) rezultātus vēja parkam Valmiera-Valka. Sanāksme notika hibrīda formā, interesentiem piedaloties gan klātienē, gan attālināti. 

Tikšanos vadīja SIA Enviroprojekts  valdes priekšsēdētājs Pēteris Blumats un moderators   Valdis Melderis. Sanāksmes dalībniekiem  izskaidroja IVN procedūru,  informēja par izpētes rezultātiem plānotajam vēja parkam Valka-Valmiera, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem. Saskaņā ar procedūru pēc sabiedriskās sanāksmes un pēc tam, kad tiks saņemti atbildīgo institūciju pārstāvju komentāri, ziņojums tiks papildināts  un kompetentajās iestādēs tiks iesniegta IVN ziņojuma otrā redakcija.

Konsultējoties ar sertificētiem ekspertiem un Dabas aizsardzības pārvaldi, konstatēts, ka  pēc galējo IVN nosacījumu saņemšanas no Vides  pārraudzības valsts biroja šajā parkā varētu izbūvēt līdz 38 VES turbīnām.

 Katras potenciālās VES stacijas maksimālā nominālā jauda varētu sasniegt līdz 8 MW, parka kopējā jauda – līdz 304 MW. Vēja elektrostacijas tiks būvētas meža zemēs un atmežotās platības tiks kompensētas tieši tādā pašā apjomā tās apmežojot.  Piesaistot dažādu jomu ekspertus, Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastā pētītas šādas ietekmes: Cilvēku veselība un drošība: troksnis, mirgošana, vibrācijas, zemfrekvences troksnis, riski un gaisa kvalitāte; Dabas vērtības: putni, zīdītāji, sikspārņi, bioloģiskā daudzveidība – sugas, biotopi; Ietekme uz ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām; Ietekme uz klimatu , sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kopienas maksājums; Pārrobežu ietekmes vērtējums un konsultācijas; Visu šo jomu mijiedarbība.

Saskaņā ar IVN procedūru 3 km zonā ap potenciālajā vēja elektrostacijām  kopš 2022. gada veikti 5982 putnu novērojumi, izvērtējot tādas putnu sugas un sugu grupas kā jūras ērglis, klinšu ērglis, mazais ērglis, mednis, melnais stārķis, vistu vanags, zivjērglis, apodziņš, bikšainais apogs, ūpis, baltmugurdzenis, mežirbe, rubenis, kā arī migrējošās putnu sugas. Visas parka vēja elektrostacijas tiek rekomendēts aprīkot ar turbīnas apturēšanas kameru sistēmām,  infrastruktūru plānot ārpus putniem būtiskām dzīvotnēm,  kā arī saglabāt atgriezenisko saiti  ar vēja parka ietekmi samazinošiem pasākumiem, paredzot iespēju tos koriģēt, balstoties uz ornitologu veiktajiem monitoringa pasākumiem.

Pēc IVN darbības akcepta, teritorijā tiks uzsākts putnu pirmsbūvniecības monitorings, lai precizētu turbīnu darbības nosacījumus un labākos tehnoloģiskos risinājumus, lai novērstu putnu sadursmes ar VES, jo, izmantojot kameru sistēmas, tās ir iespējams gandrīz pilnībā novērst.

Kopējā sikspārņu aktivitāte teritorijā: plānotajā vēja parka teritorijā reģistrēti 1978 sikspārņu pārlidojumi, ierakstīti 1710 skaņu faili, monitoringa maršrutos reģistrēti 505 sikspārņu pārlidojumi. Tādēļ vēja parka darbība iespējama tikai tad, ja tiek nodrošināta automātiska VES turbīnu pilnīga apturēšana tajos periodos, kad sikspārņi ir aktīvi, turklāt pirmajos divos gados pēc VES darbības sākšanas jānodrošina sikspārņu monitorings.

Saskaņā ar ekspertu atzinumu vēja parka darbība neatstās būtisku ietekmi uz aizsargājamo zīdītāju stāvokli, taču ir sagaidāma lokāla ietekme ( līdz 10 km).

IVN sagatavotas rekomendācijas bezmugurkaulnieku aizsardzībai parka teritorijā. Tāpat iespējams pilnībā novērst ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem Natura 2000 teritorijās, veicot noteiktus pasākumus.

10 km rādiusā ap ārējām parka turbīnām ir izpētītas kultūras vērtības un nozīmīgākie ainavu elementi, kopā 19.  Tādēļ ir definēta virkne nepieciešamo darbību, lai tiktu mazināta vēja elektrostaciju ietekme uz minētajiem vēstures un kultūras objektiem, piem., samazināt VES augstumu, pārvietot to vai atteikties no kādas VES būvniecības vispār.

Potenciālā vēja parka teritorijā netiek pārsniegts noteiktais trokšņa līmenis ( 45 dB naktī), tāpat zemfrekvences trokšņa zemākais robežlielums netiek pārsniegts, un nevienā no mājām netiek pārsniegts mirgošanas ilguma mērķlielums.

Latvijā nav normatīvu, kas noteiktu mirgošanas efektu, tādēļ šajā IVN izmantotas 2018. gada Austrālijas vadlīnijas. Konstatēts, ka nevienā no mājām ēnas ilgums nesasniedz pat pusi no robežlieluma. 

Valmieras-Valkas vēja parks darbības laikā sniegs ekonomisko atbalstu gan pašvaldībai, gan tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo 2 km zonā ap parku. Plānotais ikgadējais maksājums vietējās kopienas attīstībai ir līdz 760 000, ikgadējais maksājums mājsaimniecībai, kas atrodas līdz  2 km rādiusā ap parku – līdz 2100 eiro gadā, ieguvums vietējais kopienai – līdz 380 000 eiro gadā.

Piemērs:  SIA “Latvijas vēja parki” maksājums ir 2 500 EUR par uzstādīto MW gadā, t.i., 2 500 x 8 = 20 000 EUR gadā par vienu uzstādīto turbīnu, kopējais maksājums par vēja parku: 20 000 x 38 = 760 000 EUR gadā.

Šī summa tiks sadalīta divās vienādās daļās — 50 % iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50 % pašvaldībai. Minimālais finansiālais ieguvums gadā iedzīvotājiem tiek plānots vienas minimālās mēnešalgas apmērā, maksimālais apjoms — trīs minimālās mēnešalgas. (2024. gadā minimālā mēnešalga ir 700 EUR).  Valmieras-Valkas vēja parka darbība sniegs CO₂   emisiju samazinājumu 1196 785 t gadā – šāds lielums atbilst tam CO₂  daudzumam, ko gada laikā rada 260 000 automašīnu.