Šobrīd vēja enerģija ir viens no ātrākajiem un ekonomiski efektīvākajiem risinājumiem zaļas un videi draudzīgas elektroenerģijas izstrādē ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē un, izmantojot jaunākos vēja elektrostaciju modeļus, ir iespējams rentabli un bez subsīdijām elektroenerģiju ražot arī Latvijā. Lai informētu sabiedrību, pašvaldības, vides organizācijas un NVO par jaunākajām aktualitātēm vēja nozarē un vēja parku attīstīšanas pozitīvajiem aspektiem,  tika organizēta AS "Latvenergo" un SIA "Latvijas vēja parki" rīkotā konference "Cilvēka un VES mijiedarbība. Kopīgais labums un iespējas sabiedrībai."

"Krievijas iebrukums Ukrainā mainījis mūsu pieeju energosektoram," atklājot konferenci, sacīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsvēra, ka mainījušās daudzu cilvēku domas un arī valsts pieeja enerģētikai. Vienlaikus šī situācija padarījusi Latviju stiprāku, mums visiem kopā virzoties uz energoneatkarību.

 "Šodien visi zinām, ko mēs gribam, kur gribam un kas ir tās problēmas, ar ko saskaramies, bet lielākā problēma ir birokrātija. Mums ir uzdevums ir vienkāršot birokrātiju un iedot spēcīgu vilkmi spēcīgu šo projektu attīstībai. Tam nepieciešami politiski lēmumi," konferences atklāšanā sacīja V.Valainis.

Saeimas deputāte Jana Simanovska prezentācijā "Klimata pārmaiņu mazināšana ar vēja enerģijas palīdzību" īpaši uzsvēra to, cik šādos projektos svarīga ir atklāta saruna ar sabiedrību: " Laicīgi atrasts kompromiss par enerģijas ražošanas veidiem un vietu – ilgtspējīga attīstība nozīmē interešu sabalansēšanu starp vides aizsardzību un enerģijas ražošanu un klimata pārmaiņām. Atslēga ir atklāta saruna, lai laicīgi runātu un rastu izdevīgu risinājumu."  Šobrīd izpētes teritorijās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) apjoms ir pieaudzis, jo mums ir vairāk zināšanu par vēja enerģiju un zinām, ko pētīt. Tādēļ birokrātijas mazināšanai  nevajag atteikties no pētnieciskā darba, bet mazināt saskaņojumu daudzumu.

  Savukārt, runājot par to, kā vēja turbīnas ietekmē dabu, J.Simanovska minēja piemēru: 15 ha meža izciršana, lai nodrošinātu šķeldas stacijas darbību, jaudas ziņā ir līdzvērtīga vienas vēja turbīnas uzstādīšanai. Citiem vārdiem – būvējot vēja elektrostacijas, mēs aizsargājam  bioloģisko daudzveidību.

simanovskaklimata-parmainas-co2.pdf

Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska konferencē stāstīja par tematu, kas pēdējā laikā sabiedrībā ir  viens no pašiem karstākajiem – "Vēja parku ieguldījums vietējās kopienas attīstībā". L.Kurevska problēmas būtību formulēja vienā teikumā – labums no vēja parku būvniecības ir visai sabiedrībai, savukārt zināmas neērtības ir daļai sabiedrības, tiem, kuru īpašumu tuvumā šie parki atrodas.

L.Kurevska stāstīja par dažādiem vietējo iedzīvotāju un vietējo kopienu atbalsta veidiem Eiropā, skaidrojot, kāds maksājuma veids un kādēļ vietējām kopienām un tuvāko ēku iedzīvotājiem tiks paredzēts.

Līdz ar to maksājums 2500 eiro par vienu megavatu gadā atbilstoši kopējam jaudas apjomam tiek sadalīts uz pusēm starp mājsaimniecībām un kopienas labumu. Kā jau ziņots, maksājuma puse tiek sadalīta tām mājsaimniecībām, kuru dzīvojamās ēkas atrodas 2 km rādiusā no turbīnas un ir nodotas ekspluatācijā līdz noteiktam periodam. Otru maksājuma pusi – maksājumu kopienai – pašvaldībai ir iespējams izmantot tās izvēlētajā formā.

Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre arī uzsvēra, ka projektu attīstītājiem būtu arī pienākums informēt sabiedrību un pašvaldības par šiem kompensācijas mehānismiem, tiekoties ar vietējām kopienām un pašvaldībām.

Cilveks_VES_LKurevska_2024.06.07.pdf

"Latvija importē ļoti daudz elektroenerģijas, pat 30 % un vairāk,  turklāt ilgtermiņa prognozes rāda, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā pieaugs un, iespējams,  dubultosies. Tādēļ mums ir svarīgi valstī palielināt elektroenerģijas ražošanu," sacīja Jānis Urtāns, SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētājs.  Tā kā mums ir izteikts elektroenerģijas deficīts, mēs  par elektroenerģiju maksājam daudz dārgāk nekā Skandināvijā, un tas kopumā negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecību, uzņēmumu  konkurētspēju. Tai pat laikā – Latvija ir valsts ar augstu potenciālu un ambīcijām, mēs  paši varam ražot elektroenerģiju gan savam patēriņam, gan  eksportam tieši ar vēja enerģiju. Ir interesants fakts, ko daudzi nezina – Ukraina turpina būvēt vēja parkus pat kara laikā, kamēr Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas līdz pat šim laikam faktiski nebūvēja vēja elektrostacijas.

Urtans_VES parku ekonomiskā ietekme_7 jun konferencei_050624Final.pdf

Latvijas Universitātes docents, Socioloģijas nodaļas vadītājs,  SPPI pētnieks Renārs Felcis, runājot par to, kādēļ cilvēki baidās pieņemt pārmaiņas, stāstīja par dažādiem aspektiem, kas ietekmē cilvēku attieksmi pret novitātēm un veido dažādus, ne vienmēr patiesībai atbilstošus priekšstatus ("Sabiedrības attieksme pret enerģijas ražošanas veidiem: tendences un skaidrojumi").  Piemēram, pētījuma centra SKDS aptauju dati no 2021-2023. gadam rāda, ka  cilvēkiem ir bažas ir par to, ka vēja enerģija nevis pazeminās, bet, tieši otrādi, šī ražošana palielinās elektroenerģijas cenas. Lielākās bažas vērojamas tiešu Kurzemē, kur ir lielākā VES parku attīstības aktivitāte, kā arī vecākiem cilvēkiem.  Pētnieks iesaka koncentrēties uz gadījumu izpēti (case study)  plānotajās celtniecības vietās reģionos un mēģināt izprast tos cēloņus, kas veicina vietējo kopienu pretestību. 

FelcisR_Sabiedribas_Attieksme_F.pdf

Wind Europe Stratēģiskās komunikācijas pārstāvis Aramiss Zinke (Aramis Zinke), stāstot par  Eiropas praksi un to, kādi sabiedrībai ir ieguvumi no vēja enerģijas,

Viņš uzsvēra, ka pašlaik ar vēja enerģiju Eiropā tiek saražotas 272 GW, kas šobrīd nodrošina ap 20 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Vēja enerģijas attīstība rada papildu darba vietas, un to mēs redzam jau tagad savās kaimiņvalstīs. Piemēram, jau pašlaik Eiropā ap 300 000 cilvēku nodarbināti darba vietās, kuru nozare saistīta ar vēja parkiem un to apkalpošanu.  Galvenie ienākumi, ko iegūst sabiedrība, ir nodokļi, vietējās kopienas maksājumu fonds, kā arī tiešie ieguvumi, kļūstot par vēja parku daļējiem īpašniekiem.

Aprēķini liecina, ka Latvijas vēja enerģijas attīstības potenciāls ir liels – līdz 2030. gadam iespējams attīstīt 1 300 MW sauszemē un 1000 MW atkrastē.

Zinke_240607 Latvenergo WindEurope Zinke Presentation.pdf

Pēteris Blumats, SIA "Enviroprojekts" valdes loceklis, stāstīja par VES fizikālajām ietekmēm  un pētījumiem par ietekmi uz cilvēku. Viņš atzina, ka Latvijā kopumā vēja parku izvērtēšana  IVN procedūrās ir reglamentēta un sakārtota. Tiek izmantotas vietējās robežvērtības troksnim, taču citām ietekmēm, kā, piemēram, mirgošanai un zemās frekvences modelēšanai tiek izmantota citu valstu spēkā esošie normatīvi.

Blumats_VN_fizikālās_ietekmes_final V4.pdf

Hendriks Pukhims (Hendrik Pukhim), SIA "Skepast un Pukhim" valdes loceklis, stāstot par vēja elektrostaciju ietekmi uz ainavu un tūrismu, uzsvēra, ka nav "vienas labas vietas, kur vēja parkus būvēt", jo jebkurā gadījumā tas būs kompromiss starp dažādām interesēm. Igaunijā, būvējot vēja parkus, pastāv tieši tādi paši izaicinājumi kā Latvijā. Arī Igaunijā pašreizējās IVN procedūrās tiek vērtēta iespēja būvēt līdz 300 metrus augstas turbīnas.

Pukhim_SKPK_presentation_07062024.pdf

Judīte Dipāne, VARAM Piesārņojuma novēršanas nodaļas vecākā eksperte, skaidroja, ka jau kopš 2004. gada Latvijā ir pārņemta Vides trokšņa direktīva, kas reglamentē, kādas robežvērtības ir pieļaujamas Latvijā. Direktīva ir vērsta uz vides trokšņa robežlielumiem, taču nav pamata apšaudīt šos robežlielumus un to pamatotību, jo tie ir ļoti līdzīgi kā citur Eiropā. VARAM ir atvērta diskusijām un darbam, lai uzlabotu gan trokšņa, gan zemfrekvences trokšņa regulējumu saistībā ar vēja elektrostacijām, taču pašlaik nav pamata bažām par vēja turbīnu troksni, jo tas nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās robežvērtības.

Konferences diskusijās piedalījās arī citi nozares eksperti, atbildot arī uz klausītāju jautājumiem, pasākumu moderēja AS "Latvenergo" Komunikācijas direktors Andris Siksnis.

Pasākumu iespējams noskatīties Latvenergo Youtube profilā: https://www.facebook.com/events/368749596177007.